part of my wonderful life

oh la la, man reāli ir apriebies būt “prioritātei” un sazin kam vēl, ja nepamana pat vienkāršākās lietas, kuras es pasaku. varbūt es sagaidu par daudz? bet lai gan.. kādēļ gan sagaidīt maz, ja jau redz ir tik plaši un cēli nākotnes plāni? pff, muļķības..

bet, acīmredzot, es tomēr sagaidu par daudz. ak vai, ko gan es esmu iedomājusies?

nezinu, iespējams, es neprotu tomēr saprasties ar cilvēkiem un atklāties, bet tad jau labāk klusēju, jo man drīzāk riebjas tukšas runas un vārdi, ja darbos un notikumos nekas no tā visa nekad neparādās.

es tomēr pārāk esmu mainījusies, tikai lai kaut kas notiktu un dzīve ritētu kaut kā uz priekšu samērā mierīgi. bet pie velna!! kādēļ gan man jāapgriež sava dzīve par visiem 180 grādiem? ja es dievināju izklaides, došanās jebkur un jebkurā diennakts laikā? nē, paldies, man pietiks sēdēt mājās un “atpūsties no noguruma” ja es gribu dzīvot, nevis eksistēt. nezinu vai ir vērts pazaudēt sevi, dēļ kāda cita, kurš pat nevēlas ar mani jebko darīt.

2012-05-16

everything’s fine as long as I’m getting thinner.

2012-05-15

=

Esmu sačakarējusies meistarībā, bet joprojām ceru, ka viss izdosies un galu galā būs labi.

Lai vai kā, paldies visām manām pozitīvajām domām un iecerēm, kas palēnām īstenojās, jo viss tiktiešām notiek tā, kā vēlos (vismaz dažās jomās). Domām un vārdiem taču ir spēks..

2012-05-06